Ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā es gribētu ikvienam atgādināt, cik svarīgi ir apzināties savu pilsoņa atbildību un piedalīties vēlēšanās. Ko tik, aprunājoties ar ļaudīm, nevar dzirdēt: neiešu, jo nav jēgas; jo nav laika; jo esmu ārzemēs; jo visi ir zagļi; jo esmu dusmīgs; jo gribu parādīt savu attieksmi; jo viena balss neko neizšķir; jo es paļaujos tikai uz sevi; jo nav laika. Katram neiet plānotājam ir sava motivācija, kas varbūt pat šķiet loģiska. Taču es gribētu parādīt, ka tas ir pilnīgi šķērsām.
Nebalsot ir tuvredzīgi
Kas tik nav jāpaspēj šai sestdienā — dārza darbi, iepirkumi, kas nu kuram. Vēlēšanu iecirknis ar iespējamo rindā stāvēšanu šķiet pilnīga laika izšķērdēšana. Un tā mēs sevi pārliecinām, ka mūsu šī mirkļa steidzamības ir svarīgākas par lielajiem, lēnajiem ilgtermiņa procesiem valsts dzīvē. Taču, ja mēs uz brīdi piebremzētu savu satraukumu par steidzamajiem darbiem, lai apdomātu, cik laika un naudas mums maksās greiza valsts politika turpmākos trīs gadus, mums vajadzētu aust apskaidrībai, ka atbildīga izvēle parlamenta vēlēšanās ir ne mazāk steidzams un svarīgs darbs.
Nebalsot ir egoistiski
Labi, Tev ir rūgtums par šo un to, un tāpēc Tu netērēsi savu laiku. Bet vai Tu apzinies, ka līdz ar Tavu rīcību Tu mudini līdzīgi atmest ar roku arī citus, un ka Tavas (ne)izvēles rezultātā visiem pārējiem nāksies samierināties ar sliktāku rezultātu? Starp tiem, kas cietīs, būs arī Tavi draugi un tuvinieki. Ja mēs iztēlotos situāciju valstī kā mājas ugunsgrēku, un visi iedzīvotāji skrien to dzēst, vai Tu nemetīsies palīgā, pat ja Tev šī māja bija apriebusies?
Nebalsot ir neloģiski
Šis ir arī matemātiskas dabas jautājums. Es pārāk ilgi neiedziļināšos argumentā “ko gan izšķir viena balss”, jo jebkuram sakarīgam cilvēkam ir skaidrs, ka ar šādu domu gājienu var pierādīt, ka visloģiskāk ir beigt savu dzīvi tūlīt un šeit pat. Taču es piedāvātu skatīties uz balss nenodošanu kā automātisko balsojumu. Iztēlojieties sporta spēli, kur sākumā tiek spriests, kurš tad izstrādās noteikumus. Jūs pētāt kandidātus: redz, viens ir tāds prātīgs, cits ir dīvains. Cits, skaidra lieta, slidens tips. Apkārt staigā vīrs, vārdā Cimdars, sniedzot cepuri, kur ļaudis met lapiņu ar savu izvēli. Jūs sakāt “ziniet, es nepiedalīšos, es tikai paskatīšos”. Bet vīrs saka, “ā, tad es par jums ierakstu pie katra kandidāta pa gabaliņam”. Jūs protestējat “nē, es tā nevēlos gan”. Bet cepure jau dodas tālāk, un jūsu balss ir pieskaitīta tieši tā — “pa gabaliņam par katru kandidātu”, pie kam visvairāk par to, kurš tāds smaidīgs, un ar savu lišķēšanu itin populārs lētticīgo ļaužu vidū. Šis stāsts nav rauts no zila gaisa, tas ir balstīts uz patiesiem notikumiem. Kad jūs nenododat savu balsi, tad jūsu rīcības iespaids uz galīgo rezultātu ir tāds, ka jūsu balss ir nevis neieskaitīta, bet gan ieskaitīta šķībi, izsmērēta pa visiem kandidātiem. Ak, jums netīk, ka jums piedēvē šādu greizu viedokli? Tad paudiet to skaidri, neklusējiet! Šī ir vēsts arī tiem, kas spriež, ka nav neviena cienīga kandidāta — tā kā jūsu nenodotā balss tiks izdalīta uz visiem kandidātiem, tad jūsu interesēs ir, ka tā tomēr tiek nodota par “viscerīgāko starp bezcerīgajiem”.
Ja jums ir interese iedziļināties matemātiskās detaļās, šeit atradīsiet modeli, kur šis “nenodotas balss izsmērēšanas” efekts ir parādīts.
Es aicinu jūs nebūt neloģiskiem, tuvredzīgiem egoistiem. Neļaujiet, ka citi spriež jūsu vietā, piedēvējot jums tādu viedokli, kāds jums nebūt nepiemīt. It īpaši, jo spriests tiek par tiem, kas ne tikai noteiks likumus turpmākos trīs gadus, bet var pa šo laiku arī savārīt lielas ziepes. Un neļaujiet maldīties arī citiem — pastāstiet šo vēsti arī citiem nebalsot plānotājiem, un būsiet būtiski ietekmējis savas zemes likteni.
9 comments
ha says:
10.09.2011 at 23:24 (UTC 2)
http://www.youtube.com/watch?v=0VDN5NEC2hI
Jānis says:
11.09.2011 at 09:41 (UTC 2)
Lasu vēlēšanu likumu un neatrodu, kur nepiedalīšanās radītu kādu efektu.
http://web.cvk.lv/pub/public/30051.html
Pāvils Jurjāns says:
11.09.2011 at 10:29 (UTC 2)
Jāni: tāpēc jau Excel modelis ir pievienots, lai paskaidrotu, kāpēc tāds efekts. Likumā nav aprakstītas visas sekas jebkuram nedarīšanas veidam, tad grāmata būtu bezgalīgi bieza.
Jānis says:
11.09.2011 at 11:18 (UTC 2)
Man šis efekts nav nekāds jaunums. Vienīgi gribēju pārliecināties vai nebalsojušo skaits tiek iegūts no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita atņemot tagad balsojušo vai tas tiek iegūts no iedzīvotāju reģistra balstiesīgajiem. Ja pirmais variants, tad rūdīti nebalsotāji var arī nepiedalīties. Savukārt tie, kas nebalsoja 10. Saeimu un balso 11. reāli kompensē slinkos.
Pāvils Jurjāns says:
11.09.2011 at 11:48 (UTC 2)
Ne pirmais, ne otrais. Katras vēlēšanas ir izolēts process, pilnīgi nesaistīts ar iepriekšējām vēlēšanām. Pēc statistikas, protams, var novērtēt, cik pilsoņu nav balsojuši (visu balsstiesīgo pilsoņu skaits mīnus vēlētāju skaits), taču šis lielums netiek izmantots parlamenta vietu aprēķinos. Es savā modelī salīdzinu scenārijus, kad vēlētājs x aiziet nobalsot un scenāriju, kad neaiziet, un novērtēju efektu uz vēlēšanu rezultātu.
Jānis says:
11.09.2011 at 15:59 (UTC 2)
Ok, tagad sapratu. Bet man tomēr grūti iedomāties tādu nevēlētāju, kas balsotu par P, bet neiet principa pēc. Ja jau viņš ir nonācis tik tālu, ka balsojums skaidrs, tad cilvēks seko līdzi, viedoklis ir, bet nē – neies. Nu nezinu – nepazīstu tādus.
Tāpēc uzmodelēju pēc manas saprašanas skaidrāku shēmu – kā balsojums ietekmē balsojot par populārām un ne tik ļoti partijām. Tāpat pievienoju vēl vienu opciju, kas tiek skandināta, mest tukšu aploksni – es tik nezinu vai šie vēlētāji piedalās proporcijas rēķināšanā. Es arī samazināju vēlētāju skaitu, lai izmaiņa uzskatāmāka.
http://dl.dropbox.com/u/32441417/Balsojums_un_tuksa_aploksne.xls
Pāvils Jurjāns says:
11.09.2011 at 19:26 (UTC 2)
Jāni, daži komentāri
- Ja vien nav tā, ka mūsu nevēlētājs tomēr aiziet bet iemet tukšu aploksni, tad mans modelis parāda tieši kontrastu starp neaiziešanu un tomēr izlemšanu un aiziešanu. Es šos negājējus aicinu gan saņemties un izlemt, gan, ja ir kaut kādas simpātijas, tad tomēr aiziet, nevis meklēt ieganstus, kāpēc neiet. Manuprāt, tādu ir pietiekami daudz.
- Excel modelī nedrīkst samazināt balsu skaitu, tas deformē modeli prom no realitātes
- Balsojumam ar tukšu aploksni nav īpaši liela atšķirīga efekta kā nenobalsošanai. Man nav zināmi motīvi tiem ļaudīm, kas turpina internetā izplatīt mītus par šāda soļa iedomāto “saprātīgumu”. Vienīgā atšķirība ir, ka šāds balsojums vairāk apgrūtina sīkpartijām pārvarēt 5% robežu. Taču noklusētā balss tik un tā tiek izsmērēta pa sarakstiem.
Jānis says:
11.09.2011 at 20:52 (UTC 2)
Ja runājam par realitāti, tad arī 400 nav diezko, bet ieliekot pavisam reālu skaitli nebūtu ko pārmest tiem, kas saka: “Ko tad es viens tur varu pasākt”.
Labi, paldies par modeli, dažas lietas tomēr noskaidroju, tukšās aploksnes atmaskojām. Lai veicas vēlēšanās!
Sk says:
13.09.2011 at 10:54 (UTC 2)
Es balsotu par kadu konkretu cilveku, bet par partijām es nebalsošu. Es gan visiem ieteiktu nebalsot vispaar, tad gan būtu joki…